Kā nabassaites audi izmainīja bērna dzīvi

02.07.2020

Geidžs ir ļoti fotogēnisks piecgadīgs puisis, kurš mācās vispārizglītojošā skolā. Cilvēki, kas viņu satiek pirmo reizi, nekad nepateiks, ka viņam ir autisms. Puiku ieņēma IVF ceļā, dzemdības bija fizioloģiskas un termiņā. Viņa vecāki bija nolēmuši saglabāt nabassaites asins cilmes šūnas dzemdību laikā, tāpēc pēc dzemdībām nabassaite netika pārgriezta uzreiz, lai arī pats bērns saņemtu vērtīgās asinis un vecākiem būtu iespēja nodrošināt papildus rezervi nākotnei. Kad Geidžs bija 6 mēnešus vecs, viņam sāka parādīties veselības problēmas pazīmes. Rāpošana bija asimetriska, mazulis veica atkārtotas kustības, kā arī izvairījās no acu kontakta, kas viņa mātei – Renē, lika uztraukties. 2 gadu vecumā Geidžam tika diagnosticēts 2. pakāpes autiskā spektra traucējums, kas nozīmē, ka bērnam ir nepieciešams būtisks atbalsts. Geidžs joprojām neiesaistījās verbālā un sociālā saskarsmē.

Līdz diagnozes uzstādīšanai, Renē jutās traki. Viņa pievienojās dažādām atbalsta grupām, lasīja visu iespējamo informāciju par autismu, kuru tikai varēja atrast, un kopā ar Geidžu uzsāka terapiju. Renē uzzināja par cilmes šūnu potenciālu un terapijas iespējām bērniem ar autismu. Māte mēģināja pieteikt dēlu Djūka Universitātes programmai, taču ģimene bija sarūgtināta, uzzinot, ka saglabātās nabassaites asinis ir piesārņotas dzemdību laikā ar E. Colli baktēriju un pielietot tās nevarēs. Tad māte sāka meklēt pētījumus un klīnikas, kas ārstē autismu ar mezenhimālām cilmes šūnām (MSC).

Geidžs savu pirmo cilmes šūnu terapiju saņēma, kad viņam bija gandrīz trīs gadi. Ārstēšana sastāvēja no intravenozas MSC infūzijas. Tā bija sagatavota ASV laboratorijā, un ārstēšanu veica viens no Geidža pastāvīgajiem ārstiem, netālu no mājām. Kopējie terapijas izdevumi sastādīja tikai nelielu daļu no tā, cik procedūra varētu izmaksāt, ja terapija būtu saņemta ārzemju klīnikās.

Līdz trīs gadu vecumam bērns nerunāja, bet pēc nabassaites audu cilmes šūnu terapijas viņš gandrīz katru dienu papildināja vārdu krājumu un jauniem vārdiem. Pēc trim nedēļām viņš pirmo reizi teica savai mātei: “Es tevi tik ļoti mīlu”. Kopš tā laika Geidžs saņēma vēl 4 procedūras ar cilmes šūnām. Tagad, kad puisim ir pieci gadi, viņš nekad nebeidz runāt. Dažreiz, kad Geidžs trako, Renē jāatceras tās dienas, kad viņa lūdza bērnu pateikt kaut vārdu.

Fonds “Parent’s Guide to Cord Blood” uzdeva jautājumus Renē, kādas atziņas un padomus viņa sniegtu citiem bērnu autistu vecākiem. Viņa atbildēja, ka MSC pielietošana autisma terapijā ir eksperimentāla, un vecākiem jāsaprot, ka tā var nedarboties. Taču Renē teica, ka viņa nožēlotu visu mūžu par neizmantoto iespēju, ja nebūtu izmēģinājusi MSC terapiju, jo tā ir iespēja kaut ko mainīt. Viņa arī piebilda, ka vecākiem vajadzētu būt reālistiem un nevis gaidīt “izveseļošanos”, bet gan ticēt, ka cilmes šūnas “palīdzēs” un viņi noteikti redzēs uzlabošanos.

Avots: parentsguidecordblood.org/en/news/how-cord-tissue-changed-my-sons-life