Aktuāli
iVF Riga cilmes šūnu centrs iepazīstina ārstus un pacientus ar jaunāko informāciju šūnu tehnoloģiju nozarē

Paneļdiskusija  “Šūnu terapija – jaunas iespējas medicīnā vai mārketinga mīts?”

24.10.2017

19. oktobrī Albert Hotel norisinājās  paneļdiskusija  “Šūnu terapija – jaunas iespējas medicīnā vai mārketinga mīts?”, kas pulcēja vairāk kā 30 apmeklētāju tostarp iVF Riga pārstāvjus (Latvija), Oslo Universitātes Slimnīcas doktora grāda kandidāti Aleksandru Aizenštatu (Norvēģija) , Rabīnu Medicīnas Centra direktoru Moshe Israeli (Izraēla), MTC- GmbH kvalitātes kontroles konsultantu Gunteru Loešer (Austrija),  RSU cilmes šūna transplantācijas centra vadītāju Ēriku Jakobsonu, Saimes deputātu Martiņu Šicu, ARS diagnostikas centra vadītāju Janu Matuzalu kā arī  biologus, ārstus, žurnālistus 
Dalībnieki diskutēja par šūnu terapijas iespējam,  šūnu kvalitātes kontroli, labas ražošanas praksi un ētiskajiem aspektiem. 
Diskusijas vadītājs – Juris Šteinbergs – “GenEra” molekulārais ģenētiķis, ka arī “Bez Tabu” raidījuma  vadītājs noradīja , ka diskusijas  mērķis ir pulcēt kopā zinātniekus un speciālistus, lai apspriestu un parādītu cik komplicēti ir strādāt šūnu nozarē, kā arī  uzdeva jautumu, vai Latvija ir gatava strādāt ar cilmes šūnām? 
iVF Riga medicīnas direktore Violeta Fodina norādīja, ka ir jāizglīto cilvēki par to, kas īsti ir cilmes šūnas, kādu palīdzību tās varētu sniegt, norādot to, ka cilmes šūnas ir unikāls avots zāļu un terapiju izgatavošanai personalizētajā medicīnā. Ir svarīgi runāt par šūnu drošību, un cilvēkiem ir jāsaprot, kas ir GMP (Good Manafacturing Practise) un vispārēji globālie standarti pasaulē.  Ir jāizprot, kādas ir problēmas ar šo jomu Latvijā un kā tas risināt. Dr.V. Fodina noradīja, lai uzsāktu cilmes šūnu ārstēšanu Latvijā, ir ļoti svarīga pieredze un ir  ļoti būtiski mācīties no kolēģiem ārzemes. 
Diskusijas laikā Aleksandra Aizenštata, skaidroja,  kas ir cilmes šūnas. Pirmais klīniskais  pielietojums asins cilmes šūnām norisinājās 1957. gada un līdz šīm ir norasinājušies  jau vairāk kā 100 000 šāda veida terapijas.  A. Azinštata uzsvēra, ka šāda veida terapija nav rītdiena,  pat ne šodiena, bet jau vakardiena, un ir  pirmā izvēles opcija asins slimību ārstēšanā. Cilmes šūnu klīniskie pētījumi norisinās un tiek kontrolēti pēc labas klīniskās praktikas. A. Aizneštata uzsvēra, ka ne visiem klīnisko pētījumu rezultātiem var ticēt, un šie rezultāti ir kritiski jāizvērtē un jāsaprot, vai šādi pētījumi ir oficiāli apstiprināti. ASV uz doto bridi norisinās vairāki pētījumi, bet ne visi ir saņēmuši atļauju no Amerikas apvienoto valstu  Zaļu Aģentūras (FDA).
G. Loescher (Austrija) uzvēra, ka ir svarīgi šūnu terapijās ievērot Labas ražošanas prakses principus (GMP), jo  gala produktam ir jābūt nekaitīgam, efektīvam un kvalitatīvam.  G. Loescher uzsvēra, ka visam  ražošanas procesam ir jābūt kontrolētam un ir jābūt izsekojamībai. 
 Dr. Moshe Israeli norādīja, ka cilmes šūnu terapijas mainās un progresē, bet ir jāievēro daudzi ētiskie aspekti. Ir jāizvērtē, kas šūnu terapijām ir  donori, un kas ir to saņēmēji. Pacientiem nedrīkst radīt kaitējumu, jo pasaulē vēl joprojām ir nezināmi un neizpētīti  šūnu terapijas blakus efekti, kas varētu vēlāk izsprausties tālā nākotnē, bet tajā pašā laikā, ja šādi pētījumi un ārstēšana nenorisināsies, tad medicīnas jomā nebūs manāms progress. Dr. Moshe Israeli uzsvēra, ka ir jāievēro pacientu konfidencialitāte un jādomā līdzi, ko ārsti var un ko nevar darīt ar pacientu datiem un informāciju.  Dotajā bridi pasaulē ir daudz un dažādas debates un viedokļu, kas rada lielu iespaidu uz pasauli, tādēļ ir grūti teikti, kas ir pareizi un kas ir nepareizi. Bet cilmes šūnu nozare virzās uz priekšu  un šajā jomā visiem iesaistītajiem cilvēkiem  ir jāsadarbojas un jāveido dialogs.
Ēriks Jakobsons stāstīja par cilmes šūnu pielietošanu Latvija, kas norisinās jau vairāk kā 10 gadus, diemžēl šāda terapijas izveide Latvijā norisinās ļoti lēni un sarežģīti, jo  Zaļu Valsts Aģentūra (ZVA) līdz šim nav izstrādājusi prasības, un diskusija vēl joprojām turpinās. Lai sasniegtu labākus ārstniecības rezultātus ir jāpavairo šūnas, un jāpierāda to kvalitāte pēc kultivēšanas. Bet kad tiek uzdoti jautājumi, kā ZVA  vēlas redzēt rezultātus, atbilde netiek sniegta. 
J. Šteinbergs izteica vēlmi šāda veida diskusijas veidot biežāk, lai izglītotu publiku, ari politiķus. Cilmes šūnas nav maģija, tās ir normālā medicīnas procedūrā, ar padziļinātu pētniecību un stingru kvalitātes kontroli. 

  • Paneļdiskusija  “Šūnu terapija – jaunas iespējas medicīnā vai mārketinga mīts?”
  • Paneļdiskusija  “Šūnu terapija – jaunas iespējas medicīnā vai mārketinga mīts?”
  • Paneļdiskusija  “Šūnu terapija – jaunas iespējas medicīnā vai mārketinga mīts?”